Posmā starp A2 šosejas tiltu pie Melturiem un Kārļu zivjaudzētavu atrodas izcili krāšņa dabas taka. Te Amatas ieleja izgrauzusies cauri Pļaviņu svītas dolomītiem un sasniedz Amatas svītas smilšakmeņus. Dolomīta klintis un dziļā upes ieleja veido Latvijai neierastu ainavu.

Amatas krasti šajā posmā strauji mainās — pirms 50–60 gadiem Melānija Vanaga aprakstījusi vienus iežus, bet tagad viss izskatās citādi. Šeit turpinās klinšu nogruvumi, un attiecīgi vietām (t. i., noejot no takām) ir bīstami atrasties.

Vasarā, kad krāšņais Amatas ielejas mežs ir sazaļojis, no takas gandrīz neko nevar redzēt — taču arī tad gājiens šeit ir ļoti skaists. Toties vēlā rudenī vai agrā pavasarī no takas, jo īpaši no Dolomītu kraujas augšmalas, paveras krāšņi skati.

Daļu no šeit aprakstītajiem ģeoloģiskajiem dabas brīnumiem no takas nevar redzēt pat tad, kad kokiem nav lapu. Lai tos visus sasniegtu, nāktos veltīt visu dienu vai pat vēl ilgāku laiku. Taču ir patīkama apziņa, ka līdzās redzamajam dabas krāšņumam ir vēl un vēl daudz atklājama.

Šeit uzskaitīta lielākā daļa Amatas takas ģeoloģisko pieminekļu starp Melturiem un Kārļiem — arī tie, kurus no takas noteikti nevarēs redzēt. Katrai no šīm vietām atsevišķi norādīta pieejamība.

1. Avots pie Melturiem

Necilākais no šeit aprakstītajiem objektiem – labiekārtots avotiņš šosejas malā.

Pieejamība no takas: No Amatas takas nav pieejams, tomēr var piekļūt pa takām pretējā krastā.

2. Īļaku Svētavots

Labiekārtots avots kraujas pamatnē. Senatnē avota ūdenī esot svētīti gan laulātie pāri, gan jaundzimušie.

Pieejamība no takas: Šeit nelielā posmā Amatas takai ir trīs varianti – pa kraujas augšmalu, gar upi un – vidējais. Avots ir atrodams un labi pieejams, ejot pa vidējo.

3. Melturu iezis

Pirmais lielais klinšu atsegums Amatas krastos. Iezim ir divi ļoti atšķirīgi stāvi – pie Amatas upes atrodas gaiša dolomītsmilšakmens klints bet kraujas augšmalā – Pļaviņu svītas dolomīti.

Pieejamība no takas: Atrodas pretējā Amatas krastā, taču ir labi saskatāms no takas, kura ved gar upi.

4. Īļaku iezis

Līdz 5 metrus augsts un ap 120 m garš Pļaviņu svītas dolomītu atsegums. No augšmalas paveras skaisti skati.

Pieejamība no takas: Ejot gar upi vai pa kraujas augšmalu, klinti var neieraudzīt. Tomēr uz klints sienu no lejpuses ved mazāk iestaigātas takas.

5. Vizuļu iezis

Krāšņs atsegums. Šeit lieliski redzams Pļaviņu svītas dolomītu un Amatas svītas smilšakmens iežu kontakts. Dažreiz ziemā ūdens, kas izplūst no slāņu robežas, veido iespaidīgus leduskritumus.

Pieejamība no takas: Labi apskatāms no pretējā krasta, no takas, kura ved gar upes krastu. Šeit no takas līdz upei ved īss takas atzars.

6. Vizuļu ieža ūdenskritums

Spēcīga avota veidots ūdenskritums. Avots izplūst no Pļaviņu svītas apakšējās daļas, kur dolomīta slānis uzguļ mālaināku iežu slānim. Ar katru gadu kļūst aizvien izteiksmīgāks. Pašlaik ir divas pakāpes – ap 1 m un ap 3,4 m augstas.

Pieejamība no takas: Labi apskatāms no pretējā krasta, no takas, kura ved gar upes krastu. Šeit no takas līdz upei ved īss takas atzars.

7. Dolomītu krauja

Vieta, kur kaut nedaudz var izjust, kā ir īstos kalnos. Krauja ir ieaugusi krūmos, tomēr no tās joprojām paveras plaši skati. Samērā bīstamais gājiens gar kraujas apakšu šķitīs pavisam eksotisks. Vējainā laikā, pēc lietavām vai kūstot sniegam pa kraujas apakšu nevajag iet!

Pieejamība no takas: Pa klints malu ved viena no takām – lieliski skati, vietām no augšmalas var redzēt arī klintis! Klintis ir saskatāmas arī no apakšējās takas. Arī gar klints pamatni vietām ved taka, ar uzsvaru – vietām. Daudzviet pāri takai ir iežu nogruvumi un, ejot pa šo taku, pastāv iespēja arī pašam nokļūt zem pēkšņa klinšu nogruvuma.

8. Atsegums pie Mazplūčiem

Izteiksmīgs Pļaviņu un Amatas svītu iežu atsegums.

Pieejamība no takas: Apskatāms no pretējā krasta, ejot pa taku, kura ved gar upi.

9. Iļāku alas

Divi mākslīgi veidoti pagrabi Pļaviņu svītas dolomītos. Katra no alām ir ap 3 metrus gara.

Pieejamība no takas: Nav pieejamas.

10. Varavīksnes iezis

Šis iezis pamazām ir nobrucis un atkāpies no upes līdz ielejas augšmalai, klintis ir ap 3,5 m augstas, atsedzas ap 320 m garumā.

Pieejamība no takas: Atrodas pretējā krastā, attālāk no takas. Klintis no pretējā krasta ir saskatāmas tad, kad nav lapu.

11. Bruņa ala

Iespējams, vienīgā glaciotektonisko procesu veidotā ala Latvijā. 21,5 m gara ala, kalpojusi par slēptuvi.

Pieejamība no takas: Nav pieejama. Uz alu uzved mazāk iestaigāta taka, taču šajā klinšu posmā ir ne mazums citu taku – alu nebūs tik viegli atrast, ļoti stāvs kāpiens.

12. Dambja iezis

Līdz 10 m augstas klintis, kopējais kraujas augstums ap 30 m. Garums ap 360 m. Turpinās lieli nobrukumi.

Pieejamība no takas: Redzams no takas, taka ved gar klints pamatni, drošākā attālumā no tās.

13. Gulbju avots

Izteiksmīgs, spēcīgs avots Amatas labajā krastā, izplūst no virmojošām, baltām Amatas svītas smilšakmens smiltīm.

Pieejamība no takas: Atrodas blakus takai, pieejams.

14. Gulbju iezis

Salīdzinoši nelielu klinšu virtene Amatas labajā krastā, divi posmi – mālaini ieži ap 80 m garā posmā un pēc 100 m pārtraukuma seko vairāki smilšakmens ieži ap 140 m garā posmā. Līdz 1978. gadam šeit atradās unikāls dabiskais tilts, pēc tam – klints stabs, kurš sabruka 2001. gada sākumā.

Pieejamība no takas: Taka ved virs ieža, daudzviet iezis ir labi apskatāms arī no pašas takas. Šajā posmā ir viegli piekļūt upei arī no otras puses.

M2 | 03-03-2026

Līču–Laņģu klinšu taka ir viena no krāšņākajām dabas takām Latvijā.

Takai ir arī savi trūkumi – garš “ievads”, līdz tiek sasniegti galvenie dabas brīnumi, un tas, ka šo garo “ievadu” nākas atkārtot arī atpakaļceļā. Tomēr to atsver neparastie, skaistie un daudzveidīgie dabas pieminekļi.

1. Lodes bruņuzivju iegula

Drīz pēc neliela mežiņa šķērsošanas kreisajā pusē paveras plašs skats uz karjeru, kur iegūst mālus Lodes ķieģeļu un citu izstrādājumu ražošanai. Sārtie un pelēkie devona periodā radušies māli glabā tūkstošiem un, iespējams, pat miljoniem seno dzīvnieku un augu pārakmeņojumu. Lodes karjerā atklātas daudzas zinātnei jaunas seno zivju un posmkāju sugas, un ne mazums vēl gaida atklāšanu.

Karjers bez saskaņojuma nav pieejams apmeklējumiem.

2. Līču aiza un ala

Šajā aprakstā klinšu apskate sākas no ziemeļiem, lai gan droši varat sākt arī no dienvidiem.

Nokāpjot Gaujas ielejā, ejiet nedaudz uz ziemeļiem, lai apskatītu apmēram 10 metrus garo Līču aizu, kuras galā ir 9 metrus gara ala. Šeit arī sākas Līču klintis.

No šejienes var doties arī tālāk uz ziemeļiem – pēc garāka gājiena, tajā skaitā šķērsojot strautiņu, sasniegsiet iespaidīgās Grīviņu klintis. Tomēr tas jau ir cits maršruts.

3. Līču aizas Gaisa ala

Aizas kreisajā malā atrodas apmēram 6 metrus garā Gaisa ala ar trim ieejām.

4. Līču niša

Turpinām ceļu uz dienvidiem un drīz sasniedzam Līču nišu ar baļķa soliņu.

5. Līču Lejasala

Apmēram 12 metrus gara ala, no kuras ar skaņu izplūst avots.

6. Līču Augšala

Šī ala neatrodas tieši pie takas – nākas pakāpties augstāk. Apmēram 7 metrus gara, sausa ala.

7. Līču klintis

Gar Līču klintīm ejam jau kopš aizas, tomēr šeit ir iespaidīgākā šo klinšu daļa. Līču klintis ir vienas no diženākajām un krāšņākajām Latvijas klintīm.

8. Līču klinšu ūdenskritums

4,7 metrus augsts ūdenskritums, kuru šobrīd (2025) daļēji aizsedz augsnes noslīdenis un koka stumbrs. Ūdens tajā plūst reti.

9. Bezdibeņa avota ala

Apmēram 5 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs dzelzsavots. Agrāk alas ezeriņa dziļums bija vismaz 4 metri.

10. Laņģu niša

Iespaidīga, apmēram 6 metrus dziļa niša. Arī te var piesēst uz baļķa soliņa.

11. Laņģu klintis

Laņģu klintis sākas drīz pēc Līču klinšu ūdenskrituma, taču šeit ir iespaidīgākais šo klinšu posms. Tās nav tik augstas kā Līču klintis, taču šeit ir vairāk interesantu dabas pieminekļu.

12. Vidējā Laņģu ala un avots

Apmēram 25 metrus gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Alas ieeja ir ļoti šaura.

13. Lielā Laņģu ala

Lielākā ala šajā maršrutā – 72 metrus gara. Arī no šīs alas izplūst spēcīgs avots, kas turpina pārveidot alu.

14. Krāčavots

Viens no spēcīgākajiem avotiem Latvijā. Agrāk tas plūda caur alu, taču alas griesti ir iebrukuši, un tagad avots plūst pa šauru aizu.

Šis ir pēdējais objekts Līču–Laņģu klinšu takā. Tālāk uz dienvidiem atrodas Baižu klintis, taču tās nav pieejamas pa dabas takām. Tagad varam doties samērā tālu ceļu atpakaļ līdz takas sākumam.

M1 | 11-09-2025