Gaujas ieleja savu lielāko dziļumu sasniedz lejpus Siguldas centra. Piķenes kraujas augšmala šeit paceļas līdz 80 metrus virs Gaujas un kraujā daudzviet ir arī smilšakmens klinšu atsegumi, tajā skaitā – Piķenes kraujas atsegums kraujas vidusdaļā ap 200-240 metrus austrumos no Velnalas. Atsegumu veido Gaujas svītas smilšakmens.

Parasti tiek minēts, ka Piķenes kraujas atsegumā ir viens ūdenskritums – sezonāls, ap 5,5 m augsts ūdenskritums. Faktiski atsegumā ir trīs ūdenskritumi.

Vidējais ir šeit aprakstītais – Augstais ūdenskritums. Uz Turaidas pusi atrodas Mazās Velnalas strauta ūdenskritums, savukārt, tuvāk Lielajai Velnalai atrodas Piķenes kraujas trešais ūdenskritums.

Augstā ūdenskrituma augstums ir 5,5 metri un platums: 0,2 līdz 1 metrs (1.). Ūdenskritumam ir divas pakāpes: augšējā ir 2,4 m augsta, apakšējā – 3,1 m augsta. Šajā ūdenskritumā ir maz ūdens, tomēr nedaudz ūdens tajā tek arī vasarā. No trim ūdenskritumiem šis ir salīdzinoši mazāk izteiksmīgais. Visdrīzāk, tieši šis ūdenskritums minēts jau 1960. gadā izdotajā R. Vētras ceļvedī “Sigulda”.

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

140 | 15-11-2024

Piķenes kraujas Augstais ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Piķenes kraujas trešais ūdenskritums ir savdabīgs, interesants dabas piemineklis, kurš atrodas salīdzinoši tuvāk Lielajai velnalai nekā abi pārējie šejienes ūdenskritumi – Piķenes kraujas Augstais ūdenskritums (atrodas ap 45 metrus tālāk uz ziemeļiem, pie pašas takas) un Mazās Velnalas strauta ūdenskritums (vēl 35 metrus tālāk, nostāk no takas).

Šis Piķenes kraujas ūdenskritums ir nabags ar ūdeni – vasarā pāri kraujai krīt tikai sīkas tērcītes. Taču šī vieta ir skaista – ūdens krīt pāri vertikālai, sārtai smilšakmens klintij līdzās interesantai “acij” – nišai. Ūdenskrituma augstums ir ap 4-5 metri. Ziemā šeit (tāpat, kā pārējos Piķenes kraujas ūdenskritumos) veidojas iespaidīgs leduskritums.

Līdz šim ūdenskritumam nav ieteicams kāpt – krauja ir ļoti stāva un, pastāvīgi to nobrucinot, skats vairs nebūs skaists.

139 | 15-11-2024

Piķenes kraujas trešais ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Otrs Vējupītes ūdenskritums (faktiski – krāce vai kāple, jo zemāks par 1 m) atrodas 33 metrus lejpus pirmajam ūdenskritumam (1.). Neeksistē universāli ūdenskritumi “likumi”, taču šeit autors seko cita ūdenskritumu aprakstītāja – Andra Grīnberga – principam, ka, ja attālums starp kāplēm pārsniedz 20 metrus, tie jau ir uzskatāmi par diviem ūdenskritumiem.

2002. gada attēls ataino agrāko laiku Latvijas gravu “likteni” – ilgus gadu desmitus (vai, visdrīzāk, gadsimtus) tās kalpoja par atkritumu izgāztuvi. Šobrīd skats dažādās Latvijas gravās, tajā skaitā Vējupītes gravā, ir krietni labāks.

Līdzīgi augšējam ūdenskritumam, arī šis krīt pāri Amatas svītas augšējās daļas lodīšu smilšakmens slānim.

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

100 | 06-08-2024

Vējupītes apakšējais ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Abi Vējupītes ūdenskritumi (faktiski – krāces, jo katrs no tiem ir zemāks par 1 metru) ir samērā labi zināmi dabas objekti. Kā gan citādi: abas kāples atrodas līdzās dzelzceļam un Siguldas ielām, mājām.

Augšējais Vējupītes ūdenskritums ir 0,7 m augsts un līdz 10 metrus plats. Abas Vējupītes kāples ir izveidojušās uz Amatas svītas augšējās daļas lodīšu smilšakmens.

Interesants augšējās kāples elements ir ieloce ūdenskrituma centrā. Šķiet, laika gaitā tā kļūst dziļāka. Šādi procesi ir dabiski – ūdenskritumi pamazām mainās.

Diemžēl, Vējupītes ūdens šeit šķiet piesārņots, lai arī mazākā mērā, kā pirms 20 gadiem, kad upīte spēcīgi smirdēja. Arī tās krasti, jo īpaši pie dzelzceļa, joprojām ir piegružoti, lai gan arī šajā ziņā vērojami uzlabojumi – vismaz upītē vairs neredz riepas un vecus ledusskapjus.

Nesajauciet šo ūdenskritumu ar mākslīgu betona dambi pie dzelzceļa tilta (redzams vidējā attēlā)!

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

99 | 06-08-2024

Vējupītes augšējais ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Pie Piķenes kraujas takas atrodas Mazā Velnala – taču vairums apmeklētāju nezina, ka netālu no tās, nostāk no Gaujas atrodas arī skaists ūdenskritums. Šis ir pirmais no trim Piķenes kraujas ūdenskritumiem – abi pārējie ir Piķenes kraujas Augstais ūdenskritums ap 35 metrus uz Lielās Velnalas pusi un Piķenes kraujas trešais ūdenskritums vēl ap 45 metrus tālāk.

Ūdenskritums izveidojies uz Mazās Velnalas strauta, kurš ir ar ūdeni bagātākais strauts kraujā un plūst gandrīz visu gadu.

Ūdens sākumā krīt pāri koku saknēm un augsnes slānim, līdz sasniedz smilšakmens klinti. Tas ieslīpi plūst lejup pa ūdens spēka izgrauztu smilšakmens reni, atseguma apakšā apmēram pusmetru augstu krītot pāri pārkarei. Kopējais ūdenskrituma augstums pāri smilšakmenim (neierēķinot koka saknes un augsni) ir ap 2,4 metri.

Šis ir izteiksmīgākais no trim ūdenskritumiem.

Nedaudz lejpus ūdenskritumam strautam no abām pusēm pievienojas mazākas pietekas. Arī šo abu pieteku strautiņi plūst pāri ieslīpām smilšakmens virsmām.

98 | 05-08-2024

Mazās Velnalas strauta ūdenskritums ir iekļauti šādos rakstos:

Viena no daudzajām Siguldas dabas takām ved no Sateseles (bieži – Satezeles) pilskalna lejup pa kāpnēm, dziļā gravā. Nokāpjot lejā, skatam abās gravas pusēs paveras divas klintis – no katras iztek avotiņš. Skaisti! Taču nedaudz lejāk pa gravu (šeit vairs taciņas nav) atrodas nākamais skaistums: izteiksmīgs ūdenskritums.

Sateseles gravas ūdenskritums ir īsts, izteiksmīgs ūdenskritums – ap 1,7 metrus augsts. Parasti tas ir ap 0,4 metrus plats, taču visa ūdenskrituma mala ir 2,1 metrus plata. Strautiņa ūdens krīt vertikāli, pāri cietākam Amatas svītas lodīšu smilšakmens slānim. Zem tā ieguļ rūsgani sārts, trauslāks Gaujas svītas smilšakmens. Lodīšu smilšakmens slānis veido pārkari pār trauslāko smilšakmeni.

Strautiņa gultnē augšpus un lejpus ūdenskrituma ir redzamas arī mazākas kāplītes.

Diemžēl, lielāko daļu gada gravā ir maz ūdens, taču, piemēram, kūstot sniegam, Sateseles gravas ūdenskritums ir iespaidīgs!

Netālu, lejpus ūdenskritumam seko nākamais krāšņais dabas piemineklis – Sateseles kanjona lejasdaļas klintis.

Ūdenskritumu 1990. gada februārī apzināja Andris Grīnbergs.

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

97 | 04-08-2024

Sateseles gravas ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Vairums no Siguldas taku apmeklētājiem pat nenojauš, ka līdzās taciņai, kura ved gar Gauju starp Laurenčiem un Kaķīšiem, pie pašas Gaujas ir neliels ūdenskritums.

Kopumā ūdenskritums ir samērā necils – tas nekrīt pāri košam smilšakmens iezim vai izteiktam dolomīta slānim bet gan samērā drupanam dubļu krāsas iezim – kaļķiezim. Šo kaļķieža slāni agrāk šajā Gaujas krasta posmā izgulsnējuši Beites avoti, šķīdinot kraujas augšdaļā esošos Pļaviņu svītas dolomītus. Tagad avoti pārvietojušies, kļuvuši vājāki, taču agrāk izgulsnētais kaļķiezis ir palicis.

Kaļķiezim pāri plūstošais strautiņš to atkal nedaudz šķīdina – ap ūdenskritumu veidojas savdabīgi notecējumi.

Beites kraujas ūdenskritumam ir divas lielākas pakāpes. Augšējā ir 0,8 m augsta un līdz 1,1 m plata. Pēc aptuveni 10 metriem, pie pašas Gaujas atrodas apakšējā pakāpe, kura ir 1,1 m augsta in ap 0,3 m plata. Pirms augšējās pakāpes strautiņā ir arī sīkākas krācītes.

90 | 18-07-2024

Beites kraujas ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Aiz Siguldas kapiem, Gaujas pusē atrodas 18. gadsimta beigu Borhu-Kropotkinu dzimtas kapi. Stāva taciņa gar šiem kapiem ved lejup, dziļā gravā, kas tepat arī ieplūst Gaujā.

Taciņas lejasgalā ir nedaudz grūtāks kāpiens lejup, līdz Gaujai, taču šī vieta ir skaista un neparasta, ar augstām klintīm, dzelzsavotu un, protams, pašu Gauju, kura nereti applūdina gravas lejasdaļu.

Paejot augšup gar gravas strautiņu ap 100 m no Gaujas skatam paveras mazs ūdenskritums – gravas strautiņš šeit krīt pāri Gaujas svītas smilšakmenim. Ja ūdens ir vairāk – tas krīt ar slaidu loku, kā no šļūtenes.

Šķiet, šis ūdenskritums ir samērā īslaicīga parādība – Gaujas svītas smilšakmens ir trausls un, visdrīzāk, pēc dažām desmitgadēm ūdens jau notecēs pa līganu reni.

20. gadsimta sākumā šeit atradās Pazemes ala – skaista ala, kurai cauri tecēja šis pats strauts. Tai varēja iet cauri pilnā augumā. Ala pamazām sabruka, līdz palika tikai smilšakmens arka, kura sabruka 1972. gada pavasarī.

89 | 17-07-2024

Pazemes alas gravas ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos:

Siguldas pilsētā atrodas vismaz astoņi ūdenskritumi. Augstākais no tiem varētu būt Ķiparu kaskāde – diezgan maz zināms ūdenskritums iespaidīgā Vējupītes kanjona austrumu pusē. To radījis neliels, sezonāls strautiņš.

Strautiņš, visdrīzāk, ir radies nesen, līdz ar augšā esošā lauka meliorācijas darbiem 20. gadsimtā. Lai arī strautiņš ir mazs, tas tomēr ir spējis radīt iegrauzumu salīdzinoši mīkstajā smilšakmens iezī.

Neliels ūdens daudzums Ķiparu kaskādē ir visu gadu, tomēr vasarā tas bezmaz pilnībā izzūd.

Ūdenskritumam ir divas pakāpes. Augšējā ir vismaz 2,3 m augsta. Ģeoloģiskā ziņā tā ir līdzīga citiem apkaimes ūdenskritumiem, piemēram, Daudas ūdenskritumam, t.i. šeit ūdens krīt pāri dabiski sacementētam devona perioda smilšakmenim, kurā var atrast arī oolītus – lodveida akmens bumbiņas. Ūdens vertikāli krīt pāri klints pārkarei, atsitas pret zemi un pa stāvu nogāzi noplūst līdz nākamajai pakāpei.

Otrā pakāpe atrodas 18 m no pirmās. Tā ir ap 6 metrus augsta klints siena, kura nav gluži vertikāla. Ūdens plūst tai pāri apmēram 1 metru plašā joslā. Ziemā šeit veidojas iespaidīgs leduskritums.

Ūdenskrituma tuvumā atrodas mājas – visdrīzāk, vietējiem iedzīvotājiem Ķiparu kaskāde bija zināma jau senāk. 1990. gada februārī šo dabas pieminekli apzināja arī Latvijas izzinātājs Andris Grīnbergs, līdz ar to par Ķiparu kaskādi uzzināja plašāka sabiedrība.

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

55 | 30-05-2024

Ķiparu kaskāde ir iekļauta šādos rakstos:

Siguldas pilsētā atrodas vismaz septiņi ūdenskritumi, kā arī daudz vairāk leduskritumu, Vairums, tomēr, ir maz zināmi, jo skaistajā pilsētā ir daudz iespaidīgāki dabas un vēstures pieminekļi. Tomēr šeit tiek uzskaitīti visi zināmie Siguldas ūdenskritumi.

Pūču gravas ūdenskritums no tiem visiem varētu būt visvieglāk sasniedzamais — šis mazais ūdenskritums atrodas blakus ielai. Apmēram 1,3 m augstais ūdenskritums krīt pāri Amatas svītas sacementētajam smilšakmenim.

Ziemā ūdenskrituma vietā izveidojas ledus lāstekas un notecējumi. Ūdens meklē jaunus ceļus tiem apkārt, līdz ledus veidojumu platums ūdenskrituma vietā sasniedz pat 3 metrus.

Šis nelielais dabas piemineklis ir sava veida pieteikums citiem, krietni vien iespaidīgākiem Kraukļupītes ielejas dabas un vēstures pieminekļiem, kuri atrodami, ejot lejup pa gravu.

Līdzīgi, kā daudzus citus, arī šo ūdenskritumu pirmais rakstītajos avotos aprakstīja Latvijas dabas un kultūras brīnumu apzinātājs Andris Grīnbergs 2000. gada septembrī. Tobrīd ūdenskritums bija tikai 0,55 m augsts – tā pamatne bija aizsērējusi.

Vietējie iedzīvotāji tiem līdzās esošo mazo dabas brīnumiņu tolaik sāka sakopt, strauta gultni atbrīvoja no nobirām. Rezultātā ūdenskritums kļuva augstāks, sasniedzot 1,3 metrus.

2024. gadā ūdenskritums atkal dzīvo savu dzīvi – agrāk izveidotās trepītes tikpat kā nav vairs manāmas un ūdenskrituma apkārtne atkal ieaug krūmos. Bet šajā gadījumā tā nav nekāda lielā nelaime, tikai dabisks process.

Izmantotie avoti

1. A. Grīnbergs. Latvijas ūdenskritumi un krāces. ISBN 978-9984-9986-6-4. 2011.

54 | 29-05-2024

Pūču gravas ūdenskritums ir iekļauts šādos rakstos: